Ādams
Nozīme
Vārda saknes meklējamas ebreju valodā, kas atvasināts no vārda "adamah". "Adamah" tulkojumā nozīmē "zeme" vai "augsne", norādot uz saikni ar augsni. Kā pirmais cilvēks Bībeles stāstā, vārds iemieso radīšanas, izcelsmes un fundamentālas saiknes ar dabu īpašības. Tādējādi cilvēku, kuram ir šis vārds, var uztvert kā zemišķīgu, fundamentālu un, iespējams, sākuma simbolu.
Fakti
Šim vārdam ir sena senebreju izcelsme, tas ir atvasināts no vārda *'adam*, kas tulkojumā nozīmē "cilvēks" vai "cilvēce". Tas ir cieši saistīts ar senebreju vārdu *'adamah*, kas nozīmē "zeme" vai "augsne", atspoguļojot Bībeles stāstu par pirmo cilvēku, kas radīts no zemes. Šis Pirmās Mozus grāmatas pamatstāsts nosaka šī vārda nesēju kā visas cilvēces ciltstēvu ebreju un kristiešu tradīcijās. Islāmā viņš arī tiek cienīts kā pirmais cilvēks un nozīmīgs pravietis, ieņemot ļoti godpilnu vietu. Tādēļ šim vārdam ir milzīgs izcelsmes svars, tas simbolizē ne tikai vienu indivīdu, bet pašu cilvēci tās pirmatnējā stāvoklī. Lai gan ebreju kopienās tas ticis pastāvīgi lietots tūkstošiem gadu, tā pieņemšana kā izplatīts vārds kristīgajā pasaulē bija pakāpeniskāka, ievērojami pieaugot pēc protestantu reformācijas, kas veicināja Vecās Derības vārdu lietošanu. Tā popularitāte angliski runājošajā pasaulē strauji pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, uz gadu desmitiem kļūstot par pastāvīgu favorītu. Ārpus reliģiskajām konotācijām šis vārds ir ienācis plašākā kultūrā kā sākuma un cilvēka pamata dabas simbols, iemiesojot gan potenciālu, gan kļūdīgumu, kas raksturīgs stāstam par pirmo cilvēku.
Atslēgvārdi
Izveidots: 9/29/2025 • Atjaunots: 9/29/2025